PĀRROBEŽU ŠĶĪRĒJTIESAS ŠĶĪRĒJTIESNEŠU SARAKSTS

Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 14.panta noteikumiem šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst šā likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem.

 Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un atbilst šādām prasībām:

  1. tai nav nodibināta aizgādnība;
  2. tai ir nevainojama reputācija;
  3. tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un iegūta jurista kvalifikācija;
  4. tā uzkrājusi vismaz triju gadu praktiskā darba pieredzi, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.

Ja persona, kas saskaņā ar Advokatūras likumu var būt par advokātu, izņemot zvērināta advokāta palīgu, rakstveidā piekritusi būt par pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi un uz to nav attiecināmi šā likuma 15.pantā minētie ierobežojumi, šīs personas atbilstība šā panta otrās daļas prasībām uzskatāma par apliecinātu no brīža, kad tā iekļauta zvērinātu advokātu sarakstā. 

Pārrobežu šķīrējtiesas šķīrējtiesneši ir:

  • Zvērināta advokāte Alesja Avanesova (šķīrējtiesas priekšsēdētāja);
  • Zvērināta advokāte Ilze Bagatska;
  • Zvērināta advokāte Evita Ostrovska;
  • Zvērināts advokāts Artūrs Gēgeris;
  • Zvērināta advokāte Baiba Stūrīte;
  • Zvērināta advokāta palīgs Armands Strods;
  • Linda Peinberga
  • Lelde Lesiņa;
  • Jānis Skopiņš;
  • Māris Gulbis;
  • Andrejs Mihaļčenko.

Objektivitāte

Saskaņā ar reglamentu pusēm, vienojoties, pašām ir iespēja noteikt Pārrobežu šķirējtiesas procesa kārtību - procesa valodu, procesa norises vietu, procesa veidu, šķīrējtiesnešu skaitu u.c.


 


Izvēle

Saskaņā ar reglamentu pusēm, vienojoties, pašām ir iespēja noteikt Pārrobežu šķirējtiesas procesa kārtību - procesa valodu, procesa norises vietu, procesa veidu, šķīrējtiesnešu skaitu u.c.


 


Izmaksas

Pārrobežu šķirējtiesas tiesvedības maksas ir zemākas kā valsts nodevas valsts tiesās un nav nepieciešami izdevumi par apelācijas un kasācijas instanci.